Dievkalpojums

_{Dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 14.00.}

Par dievkalpojumu:

Vārds dievkalpojums nāk no grieķu vārda “liturģija”. Vēl joprojām kristīgajā pasaulē, runājot par dievkalpojumu, šis vārds ļoti plaši tiek lietots dažādās valodās. Senajās Atēnās ar vārdu liturģija apzīmēja kāda cilvēka publisku kalpošanu. Piemēram, bagāto Atēnu iedzīvotāju pienākums bija salabot par savu naudu pilsētas ceļus. Šādu publisku kalpošanu sabiedrībai tad arī apzīmēja ar vārdu liturģija. Vēlāk šo pašu izpratni un nosaukumu pārņēma kristieši, kad sanāca savās sapulcēs, kurās kopīgi lūdza Dievu, dziedāja, lasīja Svētos Rakstus, svinēja Svēto Vakarēdienu.

Tātad kristīgs dievkalpojums ir saistīts ar publisku kalpošanu. Tomēr dievkalpojums nav kristīgās draudzes kalpošana Dievam – liturģijas jeb dievkalpojuma jēga un būtība ir pavisam pretēja. Vārds dievkalpojums mums lieliski to pasaka priekšā: Dievs – kalpo – jums. Dievkalpojumā Dievs publiski kalpo tieši mums, tas ir tiem, kuri sanākuši kopā uz dievkalpojumu. Tieši tāds ir Dievs, kurš atklājies pasaulei Jēzū Kristū – liels Dievs, varens Dievs, Dievs debess un zemes Radītājs, visa Valdītājs, tāds, kuram neko no mums nevajag. Gluži pretēji – tie esam mēs, kas apzinās robežas savā dzīvē un šajā pasaulē, un tāpēc mums ir svarīgi sastapt Dievu.
‍

Dievkalpojums ir sastapšanās starp Dievu un cilvēku. Sastapšanās, kurā galvenais devējs, pat kalpotājs ir Dievs, bet saņēmēji esam mēs. Ko Viņš dod? To, ko neviens cits nespēj iedot – dzīvību, mūžīgo dzīvību, dzīvi kopā ar Sevi – tieši to nozīmē Viņa mīlestība uz mums. Dievkalpojumā mēs saņemam grēku piedošanu, tas ir, Dievs noārda visus šķēršļus mūsu starpā. To autori esam mēs – ar savām ļaunajām domām, vārdiem un darbiem.

Piedošana nozīmē – mēs esam kopā. Mēs un Dievs, kurš nāk atjaunot ceļu starp mums, gluži kā tie bagātnieki senajās Atēnās. Tāda ir dievkalpojuma jēga un būtība. Citiem vārdiem, Dievs dievkalpojumā nāk pie mums un dāvina mums sevi – runātajā Vārdā, grēku piedošanas pasludinājumā, Kristībā, Svētajā Vakarēdienā – tie visi ir veidi, kādos Dievs mūsu vidū publiski kalpo. Dievkalpojums, protams, kā jebkura draugu sastapšanās neiztiek arī bez mūsu pateicības un prieka par saņemtajām nepelnītajām dāvanām. Tas parasti izpaužas draudzes lūgšanās un dziesmās.

Dievkalpojuma norisi iedalām vairākās daļās:
• ievads;
• grēksūdzes daļa, kurā draudze izsūdz savus grēkus un Dievs kalpo ar piedošanu;
• Vārda daļa, kurā tiek lasīti Svētie Raksti un mācītājs tos izskaidro, lai stiprinātu draudzi ticībā;
• Svētā Vakarēdiena svinēšana, kurā Dievs maizē un vīnā fiziski savienojas ar tiem, kas to saņem;
• noslēgums.
‍
Draudzes dievkalpojuma pamatā visas šīs daļas dažādās proporcijās ir bijušas kopš senbaznīcas laikiem. Arī LELB dievkalpojumos jūs atradīsiet visas šīs daļas. Tomēr ne daļas vai to proporcijas ir tās, kas padara dievkalpojumu par īpašu notikumu, bet gan tas, ka Debesu Tēvs caur savu Dēlu Jēzu Kristu nāk pie saviem bērniem – tiem, kuri tic, ka arī par viņu grēkiem Jēzus ir cietis krustā un trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem.

_{Pārpublicēts: no vietnes www.lelb.lv}

Biežāk uzdotie jautājumi:

Vai ikviens var piedalīties Bolderājas draudzes dievkalpojumos?

Dievkalpojumos Bolderājas draudzē laipni aicināti gan draudzes locekļi, gan viesi no citām draudzēm, gan arī tie, kas savu ticības ceļu meklē vai vienkārši vēlas piedalīties dievkalpojumā. Katrs ir gaidīts un aicināts piedalīties.

Cik bieži notiek dievkalpojumi Bolderājas draudzē?

Dievkalpojums Bolderājas draudzē notiek svētdienās un lielākajās kristīgās Baznīcas svētku dienās. Svētdiena kristīgajā tradīcijā ir nedēļas pirmā diena un vienmēr tiek svinēta kā Kristus Augšāmcelšanās diena.

Ja dievkalpojumā piedalīšos pirmo reizi, kā man tam sagatavoties?

Viens no ieteikumiem ir nākt uz dievkalpojumu savlaicīgi, piemēram, 10 minūtes pirms dievkalpojuma. Pie ieejas durvīm vienmēr var sastapt sagaidītāju, kas iedos dievkalpojuma kārtību un dziesmu grāmatu, kas palīdzēs sekot līdzi dievkalpojuma norisei un tajā ņemt dalību. Iedrošinām vienkārši nākt un piedalīties, nesatraucoties un nedomājot par to, ka tā ir pirmā reize un es nezināšu, kas man jādara. Draudzes cilvēku klātbūtne un piemērs palīdzēs neapjukt un piedzīvot dievkalpojuma skaistumu.

Vai jebkurš var saņemt Svēto Vakarēdienu?

Bolderājas draudzē Svēto Vakarēdienu var saņemt visi evaņģēliski luteriskajā Baznīcā kristīti un iesvētīti cilvēki. Tie, kas vēl nav kristīti un iesvētīti, Vakarēdiena laikā līdz ar draudzi var nākt pie altāra, uzliekot labo roku uz kreisā pleca, un saņemt svētību.
Draudzes locekļu ģimenes savu bērnu dalību Svētajā Vakarēdienā aicinātas personīgi pārrunāt ar draudzes mācītāju. Bērni no 7 gadu vecuma tiek īpaši sagatavoti Svētā Vakarēdiena saņemšanai.

Vai dievkalpojumā ir jāziedo obligāti?

Dievkalpojums ir Dieva dāvana cilvēkam, kā to pasaka arī pats vārds: Dievs – kalpo – jums. Tomēr arī mēs Dievam atbildam ar savām dziesmām un lūgšanām. Īpašs brīdis ir arī ziedojumu salikšana, kas ir kā mūsu pateicība Dievam, ka Viņš svētī mūsu pūles un par mums gādā. Svētie Raksti mudina ziedot ar prieku, jo priecīgs devējs ir Dievam patīkams. Līdz ar to ziedojums ir brīvprātīgs, nevis obligāts vai piespiests. Ar ziedojumu palīdzību tiek labiekārtota baznīca un uzturēts draudzes darbs.

Vai mācītājs apmeklē cilvēkus, kuri veselības problēmu dēļ nevar piedalīties dievkalpojumā?

Mācītājs apmeklē mājās cilvēkus, kuri vecuma vai slimības dēļ paši nespēj nokļūt dievnamā un piedalīties dievkalpojumā. Šādi cilvēki vai viņu tuvinieki ir aicināti sazināties ar draudzes mācītāju un vienoties par mājapmeklējuma laiku. Mājapmeklējums ir iespēja sarunai, grēksūdzei, kopīgai lūgšanai, Svēto Rakstu lasīšanai un Sv.Vakarēdiena saņemšanai. Ja draudzes loceklis ir nonācis slimnīcā un vēlas saņemt Svēto Vakarēdienu, tad tas ir iespējams sazinoties ar mācītāju.